Mani sauc Armands, šitas būs par vienu manu čomu. Viņš strādā par sētnieku.
Es zinu vienu džeku, kurš no internāta nācis
Un to, ko sauc par dzīvi, viņš ir tajā mājā sācis
Pēc skata viņš ir panaivs un izdarībām arī,
Diez kā gan tādam dzīvot, diez ko gan tādam darīt
Par to, kas ir fāteris, viņš no filmām tika zina,
Bet māmiņu viņš atceras, ka dauzīja tā viņu,
Tā bija viņas vājība, pat ikdienišķa kārtība,
Un, ja māmiņa ir dzērāja, tad tāda iznāk bērnība
Tik daudz, lai justos normāli, viņa nevarēja iedzert,
Un beigās tā nu sanāca par stipru kaut ko ieķert
Bet savu sūtību izpildīt tā godam paguva
Un dažus nelaimīgos uz zemes radīja
Piedz. Vai māte dzērāja prasīja tev,
Vai Tu gribi vispār dzīvot šajā pasaulē?
Jo taisnība tā, ka tu neesi vainīgs,
Ka piedzimi debils un ne pārāk laimīgs
Tagad džekam principā iet tīri tā nekas,
Par diviem latiem dienā atrasts darbiņš diezgan labs
Bet katru algas dienu vienu daļu desmito
Viņam jāziedo ir draudzei, kuru regulāri apciemo
Jau tuvojas tas brīdis, kuru visa draudze gaida,
Tie kopā uzdzied dziesmas un visi priekā smaida
Jo dievavārdu sludinātājam ir dzīvoklī par šauru,
Par kopā vākto naudiņu tam būs māja ar saunu
Toties džekam manam Dievs bija lēmis otru pusīti atrast
Un tādā veidā savu īsto sūtību saprast
Tas jau nekas, ka viņai bieži patīk iedzert,
Toties manu džeku jau pieci mantinieki priecē
Nu jā, ir viņam, protams, dažas sīkas problēmas,
Par kurām dažreiz avīzēs tiek uzrakstīts kāds raksts
Par to, kā aprijusies māte savus bērnus dauza.
- "Bet ko man bija darīt, ka viņi visu laiku kauc?"
Bet var jau arī saprast, viņai tagad tiešām grūti,
Jo drīz jau viņa laidīs pasaulē sesto būtni
Piedz.
Var jau par to visu stāstīt ilgi un dikti,
Bet no tā jau nepaliks nevienam ne labi, ne slikti
Es saprotu, ka uz tādiem principā visiem ir uzdirst
Un ka jāļauj mātēm dzērājām vēl daudzus tādus uzcirst
Bet tu, kam viss ir kārtībā gan ģimenē, gan darbā,
Nedirs daudz, bet klausies šajā patiesajā stāstā
Piedz.
Es zinu vienu džeku, kurš no internāta nācis
Un to, ko sauc par dzīvi, viņš ir tajā mājā sācis
Pēc skata viņš ir panaivs un izdarībām arī,
Diez kā gan tādam dzīvot, diez ko gan tādam darīt
Par to, kas ir fāteris, viņš no filmām tika zina,
Bet māmiņu viņš atceras, ka dauzīja tā viņu,
Tā bija viņas vājība, pat ikdienišķa kārtība,
Un, ja māmiņa ir dzērāja, tad tāda iznāk bērnība
Tik daudz, lai justos normāli, viņa nevarēja iedzert,
Un beigās tā nu sanāca par stipru kaut ko ieķert
Bet savu sūtību izpildīt tā godam paguva
Un dažus nelaimīgos uz zemes radīja
Piedz. Vai māte dzērāja prasīja tev,
Vai Tu gribi vispār dzīvot šajā pasaulē?
Jo taisnība tā, ka tu neesi vainīgs,
Ka piedzimi debils un ne pārāk laimīgs
Tagad džekam principā iet tīri tā nekas,
Par diviem latiem dienā atrasts darbiņš diezgan labs
Bet katru algas dienu vienu daļu desmito
Viņam jāziedo ir draudzei, kuru regulāri apciemo
Jau tuvojas tas brīdis, kuru visa draudze gaida,
Tie kopā uzdzied dziesmas un visi priekā smaida
Jo dievavārdu sludinātājam ir dzīvoklī par šauru,
Par kopā vākto naudiņu tam būs māja ar saunu
Toties džekam manam Dievs bija lēmis otru pusīti atrast
Un tādā veidā savu īsto sūtību saprast
Tas jau nekas, ka viņai bieži patīk iedzert,
Toties manu džeku jau pieci mantinieki priecē
Nu jā, ir viņam, protams, dažas sīkas problēmas,
Par kurām dažreiz avīzēs tiek uzrakstīts kāds raksts
Par to, kā aprijusies māte savus bērnus dauza.
- "Bet ko man bija darīt, ka viņi visu laiku kauc?"
Bet var jau arī saprast, viņai tagad tiešām grūti,
Jo drīz jau viņa laidīs pasaulē sesto būtni
Piedz.
Var jau par to visu stāstīt ilgi un dikti,
Bet no tā jau nepaliks nevienam ne labi, ne slikti
Es saprotu, ka uz tādiem principā visiem ir uzdirst
Un ka jāļauj mātēm dzērājām vēl daudzus tādus uzcirst
Bet tu, kam viss ir kārtībā gan ģimenē, gan darbā,
Nedirs daudz, bet klausies šajā patiesajā stāstā
Piedz.