Meitenei
Meitenei, kura man teica:
Mīļš tu man esi, bet nespēju līdzās tev būt.
Atzīties, atzīties vēlos
Mīlā šeit savā, kas vientuļa sirdī man kvēl.
Kādēļ gan teici šo vārdus,
Kas manai sirdij tā sažņaugties šovakar liek?
Lūdzu es, neaizej projām
Neaizej projām, to vienīgi lūdzu tev es.
Naktīs kad vientuļās
Tevi es meklēju
Pats sev es sajūtos lieks
Tēls tavs kā zvaigzne šķiet
Tumšajās debesīs
Kurās mums satikties lemts
Atļauj man, tevi vēl skūpstīt,
Zinu, ka mirklis būs pēdējais šovakar tas
Šķiroties, atļauj man zvērēt,
Tavs vārds būs pēdējais, dzīvē ko pateikšu es.
Naktīs kad vientuļās
Tevi es meklēju
Pats sev es sajūtos lieks
Tēls tavs kā zvaigzne šķiet
Tumšajās debesīs
Kurās mums satikties lemts
Varbūt kādreiz....
Meitenei, kura man teica:
Mīļš tu man esi, bet nespēju līdzās tev būt.
Atzīties, atzīties vēlos
Mīlā šeit savā, kas vientuļa sirdī man kvēl.
Kādēļ gan teici šo vārdus,
Kas manai sirdij tā sažņaugties šovakar liek?
Lūdzu es, neaizej projām
Neaizej projām, to vienīgi lūdzu tev es.
Naktīs kad vientuļās
Tevi es meklēju
Pats sev es sajūtos lieks
Tēls tavs kā zvaigzne šķiet
Tumšajās debesīs
Kurās mums satikties lemts
Atļauj man, tevi vēl skūpstīt,
Zinu, ka mirklis būs pēdējais šovakar tas
Šķiroties, atļauj man zvērēt,
Tavs vārds būs pēdējais, dzīvē ko pateikšu es.
Naktīs kad vientuļās
Tevi es meklēju
Pats sev es sajūtos lieks
Tēls tavs kā zvaigzne šķiet
Tumšajās debesīs
Kurās mums satikties lemts
Varbūt kādreiz....