Caur to ar' esam slaveni,
Ka gludi mūsu lielceļi
Un kur vēl tilti varenie,
Tie glītākie un stiprākie
Bet tos nu zināms taupām ar,
Cik tādus tik vien taupīt var
Un tādēļ katram tiltiņam
Mēs abos galos uzrakstām
Piedz.
Brauciet lēnām pār tiltu draugi,
Brauciet lēnām pār tiltu draugi,
Un neiekrītiet, un neiekrītiet,
Brauciet lēnām pār tiltu draugi.
Mūs' rakstniecībā tam tik svars,
Ko lielīja tas soģu bars.
Kādēļ ar kritiķieri brauc
Un rakstniekus pie tiesas sauc.
Tur vienreiz gadā suna tos,
Lai rakstniecība paceltos.
Tur dzirdam lielas muļķības,
Ka allaž taisni jākaunas.
Un aplausus līdz sadzirdam,
Ar prieku atkal iznākam.
Bet tomēr beigsim dziedāt nu,
Kaut daudz mums vēl ir pantiņu.
Jo teātrī dažs atrodas,
Kas aizskarts jūtas, pretojas
Un tā var ietikt procesē,
Kur apsūdz mūs un iespundē.
Ka gludi mūsu lielceļi
Un kur vēl tilti varenie,
Tie glītākie un stiprākie
Bet tos nu zināms taupām ar,
Cik tādus tik vien taupīt var
Un tādēļ katram tiltiņam
Mēs abos galos uzrakstām
Piedz.
Brauciet lēnām pār tiltu draugi,
Brauciet lēnām pār tiltu draugi,
Un neiekrītiet, un neiekrītiet,
Brauciet lēnām pār tiltu draugi.
Mūs' rakstniecībā tam tik svars,
Ko lielīja tas soģu bars.
Kādēļ ar kritiķieri brauc
Un rakstniekus pie tiesas sauc.
Tur vienreiz gadā suna tos,
Lai rakstniecība paceltos.
Tur dzirdam lielas muļķības,
Ka allaž taisni jākaunas.
Un aplausus līdz sadzirdam,
Ar prieku atkal iznākam.
Bet tomēr beigsim dziedāt nu,
Kaut daudz mums vēl ir pantiņu.
Jo teātrī dažs atrodas,
Kas aizskarts jūtas, pretojas
Un tā var ietikt procesē,
Kur apsūdz mūs un iespundē.