Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt,
Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst.
Tie nav mati, dvēselīte, švirkstot taukos tek,
Re kā sadeg ķeceri, re kā viņi deg.
Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt,
Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt!
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.
Žagariņu, pagalīti tā lai manta kūp,
Katru dienu tādus vīrus neredzēsi tu.
Griezies nu ap savu asi un ap sauli vēl,
Bet varbūt pēc daudziem gadiem kaut kā paliek žēl.
Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt,
Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt!
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.
Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt,
Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst.
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.
Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst.
Tie nav mati, dvēselīte, švirkstot taukos tek,
Re kā sadeg ķeceri, re kā viņi deg.
Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt,
Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt!
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.
Žagariņu, pagalīti tā lai manta kūp,
Katru dienu tādus vīrus neredzēsi tu.
Griezies nu ap savu asi un ap sauli vēl,
Bet varbūt pēc daudziem gadiem kaut kā paliek žēl.
Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt,
Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt!
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.
Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt,
Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst.
Piemet piemet pagalīti, malku nežēlo,
Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to.